Galvenā kļūda, ko pieļauj strādājošie cilvēki (protams, izņēmums ir gadījumi, kad slimība sākas strauji un uzreiz ‘nogāž no kājām’), ir tā, ka, pat sajūtot slimības tuvošanos, viņi nenovērtē situācijas nopietnību un turpina būt aktīvi. Bet diemžēl slimības inkubācijas periods jau ir sācies, un šie cilvēki ir infekciozi, tāpēc bīstami citiem. Tieši tāpēc gripas epidēmija atkārtojas gadu no gada – slimie cilvēki nav atbildīgi un laikus sevi neizolē no sabiedrības, tādējādi novēloti uzsākot savu ārstēšanos un pakļaujot saslimšanas riskam citus.
Gripas biežākā komplikācija - pneimonija
Gripas vīruss ir tik bīstams tādēļ, jo tieši ietekmē plaušu audus, radot tajos nopietnas izmaiņas. Šīs izmaiņas mēdz dēvēt par gripas komplikācijām un visbiežāk tās izpaužas kā plaušu karsonis jeb pneimonija, kurai ir divas formas.
Vīrusu pneimonijai ir raksturīgi asins izplūdumi plaušās, kā rezultātā strauji samazinās plaušu apgāde ar skābekli jeb oksigenizācija. Šie asins izplūdumi parasti skar abas plaušas, ir difūzi un izkaisīti, tāpēc mirstība šīs pneimonijas formas rezultātā ir visaugstākā. Vīrusu pneimonija ir ‘tīra’ - tai nav raksturīgas krēpas, jo nav strutojošas infekcijas.
Vīrusu bakterialā pneimonija vairāk raksturīga cilvēkiem ar hroniskām vai biežām akūtām elpceļu saslimšanām, kad uz ‘vīrusu infekcijas fona’ rodas bakteriāls iekaisums, par ko liecina krēpu klātbūtne. Bakteriālās pneimonijas rezultātā šie slimnieki piedzīvo nopietnus un nepatīkamus hronisko elpceļu slimību paasinājumus, tā ir ilgi un grūti ārstējami ar lielām medikamentu devām. Šī pneimonijas forma parasti skar vienu plaušu vai tās daļu un nav saistīta ar asins izplūdumiem, tāpēc arī neizraisa tik lielu mirstību.
Pēc slimības - uzmanīgi
Pēc pārciesta gripas vīrusa organisms ir ļoti novājināts. Pat tad, ja pāris dienas temperatūras vairs nav, nevajadzētu strauji atjaunot aktivitātes. Aktivitātes pēc vīrusa izārstēšanas perioda jāierobežo ļoti nopietni vismaz nedēļu – tā būtu agrīnā rehabilitācija, bet vismaz mēnesi jādarbojas piesardzīgā režīmā (optimālā rehabilitācija). Tas tāpēc, ka imunitāte pēcvīrusa periodā atjaunojas lēni un mēs esam daudz vairāk pakļauti atkārtotam vīrusu infekcijas riskam un attiecīgi – jau ievērojami smagākām komplikācijām. Otrreizējas saslimšanas rezultātā šīs komplikācijas visbiezāk izpaužas kā sirds muskuļa un plaušu saslimšanas.
SVARĪGI!
Temperatūra – vajadzīga
Temperatūra ir normāla organisma atbildes reakcija uz vīrusu, tāpēc tās paaugstināšanās, ja netiek nepārsniegti 38.5o grādi, nekādā gadījumā nebūtu jābremzē. Temperatūras mazināšana nozīmē nopietnu triecienu organisma aizsargspējām – iespējams, sākotnēji tas ir tikai respiratorais vīruss, bet, ja pirmajā saslimšanas dienā temperatūra tiek uzreiz ‘nodzīta’, pretestības spējas mazinās un gripas vīrusam tiek iedota zaļā gaisma.
Deguns – labākā aizsargbarjera
Brīvas deguna ejas ir pirmā un labākā aizsargbarjera pret vīrusiem, kas izplatās gaisa pilienu veidā. Ja deguns ir aizlikts, tajā ir tūska, saslimšana ar respiratorajiem vīrusiem vai gripu ir nesalīdzināmi vienkāršāka, jo cilvēks sāk elpot caur muti un vīrusi daudz vieglāk un ātrāk nokļūst elpceļos. Tāpēc – atcerēsimies par deguna higiēnas nozīmi kā ikdienā, tā brīžos, kad sākušās iesnas.
Šalle – ne tikai franču stils
Mēs varam pievērsties dažādiem gripas profilakses veidiem, un vairumā gadījumu tie ir noderīgi. Tomēr mūsu klimatiskajos apstākļos cilvēkiem, kurus vairākas reizes gadā piemeklē augšējo elpceļu akūtas saslimšanas, svarīgi vēsajās sezonās nēsāt šalli. Un ne jau tāpēc, ka tas izskatās stilīgi, bet gan tāpēc, ka tā nodrošina gaisa sasilšanu pirms tā nonākšanas plaušās.
Dr. med. Viesturs Šiliņš