Dr. med. Viesturs Šiliņš
Astmas kontrole – tā ir nepārtraukta un neatslābstoša šīs hroniskās slimības vadība, ārstam sadarbojoties ar pacientu, abpusēji ievērojot noteiktus sadarbības principus un slimības norises vērtējuma kritērijus. Astmas kontroles mērķis – ar zemākās kontroli nodrošinošās terapeitiskās devas (‘balstterapijas’) palīdzību, panākt iespējami augstāku pacienta dzīves kvalitāti, t.sk., fizisko un sociālo aktivitāšu neierobežotību, slimības paasinājumu, citu komplikāciju un hospitalizācijas novēršanu.
Kas nepieciešams astmas veiksmīgai un efektīvai kontrolei
1. Ārsta pārliecība, ka pacients:
- saprot, kad un kā viņam jālieto medikamenti;
- apzinās zāļu sniegtos ieguvumus un to, kas jādara, ja tās vairs nenodrošina vēlamo efektu;
- novērtē, kurā brīdī viņa simptomi liecina par stāvokļa pasliktināšanos un kā viņam uz šīm izmaiņām jāreaģē - piemēram, kas jādara, ja pēkšņi parādās regulāras klepus lēkmes naktī vai zāles iedarbojas mazāk efektīvi, kā iepriekš, vai arī, ja ik rītu māc nogurums un aizsmakums.
2. Slimības simptomu objektīvs novērtējums kā no pacienta, tā ārsta puses. Diemžēl simptomu uztvere atšķiras - pacienti mēdz gan pārvērtēt, gan novērtēt par zemu savu astmas kontroles līmeni, un tas nereti maldina arī ārstu, traucējot viņam precīzi izprast slimības gaitu.
3. Regulāras pārbaudes un terapijas pārskatīšana. Astma mainās līdz ar pacienta vecumu un ir saistīta ar blakus saslimšanām, piemēram, sirds slimībām, lieko svaru, gastroezofagālo refluksa sindromu jeb atviļņa slimību, obstruktīvu miega apnoju (atkārtotu elpošanas apstāšanos miegā ilgāk kā uz 10 sekundēm) u.c.. Atbilstoši gan šiem, gan arī citiem faktoriem (piemēram, sezonāliem) medikamenta devu izvērtējums un koriģēšana - palielināšana vai samazinājums – ir priekšnosacījums efektīvai slimības kontroles nodrošināšanai, nevēlamu kā īstermiņa, tā ilgtermiņa blakus parādību nepieļaušanai un citu komplikāciju novēršanai.
Kontrole ugunsgrēka dzēšanas vietā
Šodien it kā visiem ir skaidrs, ka astma ir sistemātiski jāārstē un jākontrolē - mēs esam tālu prom no tās situācijas, kāda varbūt bija pirms gadiem 25 – 30, kad cilvēki meklēja ārsta palīdzību tikai smagas astmas lēkmes brīdī, saņēma terapiju un tad atkal devās prom. Šodien gluži pretēji – mēs kontrolējam astmu, lai šos paasinājumus nepieļautu vispār un nevajadzētu veikt ārkārtas pasākumus astmas pacientu stāvokļa normalizēšanai vai stabilizēšanai tuvu normai.
Ja astmas kontrole nav efektīva un šīs ārkārtas situācijas rodas, visbiežāk, iespējams pat divās trešdaļās gadījumu, problēma ir pašu ‘pamata lietu’ neievērošanā. Proti, kļūdas pareizā inhalatora lietošanā, terapijas principu ignorēšanā (līdzestības trūkumā) un pacienta paškontroles trūkumā slimības paasinājuma brīžos. Šo pamatprincipu apgūšana, protams, prasa zināmu laiku un pūles, un šajā ziņā bieži neatsverama ir specializētās astmas māsas palīdzība, kura strādā arī mūsu praksē.
Atkārtoju vēlreiz – arī simptomu objektīvs novērtējums un paškontrole ir viens no astmas kā hroniskas slimības vadības ‘stūrakmeņiem’. Viens no šajā ziņā uzticamākajiem ‘instrumentiem’ ir Astmas Kontroles Tests - plaši un brīvi pieejams. Pamēģiniet, ja vēl neesat to darījuši, un regulāri to izmantojiet!