Ziema ir laiks, kad vīrusu infekcijas (visbiežāk tās izpaužas kā vieglākas vai smagākas formas saaukstēšanās - augšējo elpceļu iekaisums) mūs piemeklē visbiežāk. Tās pašas par sevi nav tik bīstamas - lielāku risku sevī slēj iespējamās komplikācijas, kas var rasties to rezultātā.

Izplatītākā komplikācija ir sekundāra baktēriju izraisīta infekcija, kas rodas tāpēc, ka vīrusu infekcijas ietekmē augšējo elpceļu gļotāda vairs nespēj pildīt savas dabiskās fiziskās barjeras funkcijas, līdz ar to tiek atvieglināta baktēriju izplatība. Bakteriālas infekcijas rezultātā visbiežāk rodas bakteriāls deguna blakus dobuma iekaisums, vidusauss iekaisums, bronhīts vai pneimonija. Kā komplikācija iespējama arī jau esošo hronisko elpceļu saslimšanu - HOPS, astmas – paasinājums. Ilgstoši neārstēts vai līdz galam neizārstēts akūts iekaisums var pāriet hroniskā iekaisumā.

 

Diemžēl šogad ziema mūs ar dažādām vīrusu infekcijām ‘lutinājusi’ visai dāsni un regulāri, daudzi no mums ilgstoši netiek galā ar klepu un/vai iesnām. Turklāt, pavasarim tuvojoties, mūsu organismam šo vīrusu radītiem iekaisumiem ir vēl grūtāk pretoties, jo imunitātes rezerves ir izsīkušas, organismā ir pārāk maz D vitamīna (jo īpaši pēc tik pelēkas ziemas kā šī). Var jau, protams, domāt, ka klepus pāries pats no sevis un nav tur ko daudz uztraukties, bet diemžēl pieredze liecina, ka uz to paļauties nebūtu visai prātīgi. Nepārejošs ilgstošs klepus var arī liecināt par hronisku elpceļu saslimšanu, kuras diagnosticēšanai un ārstēšanai nepieciešama plaušu speciālista jeb pulmonologa palīdzība. Atcerēsimies – jo agrīnāk hroniska slimība konstatēta un uzsākta tās ārstēšana, jo vieglākā formā tā norit un vienkāršāka ir tās kontrole.