Dr. Antra Beķere

Tuvojas pavasaris, tāpēc nevajadzētu aizmirst par ziedputekšņu izraisītām alerģijām. Agrā pavasarī – reizēm jau marta vidū - sāk ziedēt lazda un alksnis. Pacienti reizēm domā, ka ir saaukstējušies, bet īstenībā tā ir reakcija uz ziedputekšņiem. Aizdomas par ziedputekšņu izraisītām alerģijām varētu pastiprināt arī fakts, ja saaukstēšanās katru gadu notiek vienā laikā.

Alerģija uz ziedputekšņiem jeb polinoze ir imūnglobulīna (IgE) jeb antivielu ‘pārprodukcijas’ izraisīta alerģiska slimība, kas saistīta ar paaugstinātu jutību pret ziedputekšņiem. Lai ziedputekšņi izsauktu alerģiju, tiem jābūt gaisā pietiekamā koncentrācijā, kā arī jābūt labvēlīgiem – sausiem un siltiem - laika apstākļiem. Latvijā ir trīs ziedēšanas periodi - lapu koku ziedēšanas periods, siena zāļu un nezāļu ziedēšanas periods. Visu ziedputekšņu ziedēšanas kopējais periods ilgst aptuveni no marta līdz septembrim. Alerģijas izpausmes ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan arī gaisa piesārņojums. Pilsētās dzīvojošiem cilvēkiem alerģiskās problēmas novēro biežāk.

Biežākie polinozes simptomi ir alerģisks konjunktivīts (acu iekaisums) un rinīts (iesnas), taču smagākos gadījumos novēro arī bronhiālas astmas lēkmes un ziedputekšņu izraisītu nātreni (ādas izsitumus). Retos gadījumos ir arī paaugstināta temperatūra, kas sarežģī diagnostiku, jo alerģija tiek sajaukta ar saaukstēšanos. Neārstēta slimība būtiski ietekmē arī dzīves kvalitāti.

Alerģijas diagnostika nav sarežģīta – tie ir ādas testi ar alergēniem (rezultāts - 20 minūšu laikā), kā arī asins analīzes, nosakot antivielas.

Ārstēšanā liela nozīme ir profilaksei - kontakta ar alergēnu nepieļaušanai. Jāatceras, ka:

·         simptomi pastiprinās, uzturoties ārpus telpām;

·         ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka, ja laiks ir sauss un ilgi nav lijis; vislielākā tā ir rīta pusē līdz pulksten desmitiem;

·         ja laiks ir vēsāks, ziedputekšņu koncentrācija attiecīgi samazinās, bet pagarinās ziedēšanas periods;

·         jāseko informācijai par ziedputekšņu koncentrāciju gaisā.

Profilakse

·         Atteikšanās no rīta skrējiena vai pastaigas.

·         Veļas žāvēšana tikai iekštelpās.

·         Ejot ārā, ieteicams valkāt saulesbrilles, kas kaut nedaudz aizkavē ziedputekšņu iekļūšanu acīs.

·         Vēdinot telpas, svarīgi nepieļaut caurvēju, kas veicina ziedputekšņu iekļūšanu telpās. Telpas mazāk jāvēdina saulainā un vējainā laikā.

·         Ja mājās ir dzīvnieki, tad pēc āra pastaigas vēlams iztīrīt viņu kažokus, jo ziedputekšņi var pielipt dzīvnieka spalvām.

·         Lai ziedēšanas laikā pasaudzētu deguna gļotādu, ieteicams to mitrināt ar aptiekās nopērkamo jūras sālsūdens aerosolu.

·         Dodoties ceļojumā uz citu valsti, vēlams uzzināt, kāda konkrētajā vietā ir ziedputekšņu koncentrācija - www.poleninfo.org 

·         Vēlams regulāri mazgāt rokas, kā arī matus pirms gulētiešanas.

·         Jāuzmanās, lai ar rokām nevajadzīgi netiktu aizskartas acis.

·         Ieteicams izmantot speciālus sietus logu aizklāšanai, kas pasargā no ziedputekšņiem.      

Tomēr ar profilaksi bieži vien nepietiek, tāpēc ir jālieto speciālista nozīmēti medikamenti. Vizīti pie ārsta nedrīkst atlikt – viņš nozīmē medikamentozo ārstēšanu, izvērtējot slimības simptomus un norises smagumu. Visbiežāk tiek izmantoti jaunākie antihistamīna līdzekļi bez miega efekta. Ir gadījumi, kad tiek izmantota arī etioloģiskā ārstēšana jeb alergēnspecifiskā imūnterapija, kad, injicējot pieaugošās devās alergēnu, tiek izmainīta organisma imūnā atbilde uz alergēnu. Svarīgi atcerēties galvenos pamatprincipus. Pirmkārt, jo savlaicīgāka terapija, jo labāks – rezultāts. Otrkārt, medikamenti ir jālieto visu ziedēšanas laiku, tad to efektivitāte būs lielāka.