Silin.jpg - 663,02 kB     Pulmonologs, med.doktors Viesturs Šiliņš     Par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu.

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā varu  rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam. Veselības ministrija par saviem galvenajiem partneriem šīs pandēmijas ārstēšanā izvēlējusies ģimenes ārstus, infektologus un lielās universitātes slimnīcas. Šī iemesla dēļ mani ieteikumi uzskatāmi par izvēles vai papildu rekomendācijām, kas nekādā gadījumā neaizstāj atbildīgo institūciju ieteikumus un valdības noteiktos aktus. Inficēšanās gadījumu un slimnīcās esošo smago pacientu skaita attiecība rada trauksmi iedzīvotāju vidū, īpaši saņemot informāciju par Neatliekamās medicīnas dienesta pārslodzi,   par pacientu smaguma pakāpes izvērtēšanu un stacionēšanās atteikumu vieglākos slimības gadījumos. Nav šaubu, ka slimnīcā pacientu uzraudzība ir profesionālāka, kā mājas apstākļos, tomēr, ja pacienta stāvoklis to atļauj, ambulatorā ārstēšanās ir patīkamāka, kaut vai vides un ierasto apstākļu dēļ

 

Ko mēs attālinātā konsultācijā iesakām?

1.  Mājas režīms ar izolāciju no citiem ģimenes locekļiem.

2. Dzert ne mazāk kā 2 litrus siltu šķidrumu dienā (palielināta šķidruma daudzuma uzņemšana nodrošina ne tikai temperatūras mazināšanos, toksīnu izvadīšanu, bet dažādu organisma aizsargbarjeru aktivāciju). Limitēts šķidruma daudzums ieteicams sirds mazspējas pacientiem.

3. Pirmās dienas vēlams pretvīrusa preparāts Tamiflu, īpaši tajos gadījumos, ja  vīrusa tips nav precizēts.

4. Temperatūru pazeminoši preparāti: COVID-19 gadījumā veiksmīgāks varētu būt aspirīns (acetilsalicilskābe) ar domu veicināt asins viskozitātes stabilitāti. Ja temperatūra pārsniedz 39*, var pievienot analginu. Kopējā dienas deva nevarētu būt lielāka par 2 g.

5. Profilaktiski vēlams antibiotiķis.

6. Askorbīnskābe vai C vitamīns 500-1000mg dienā, ja nieru funkcija ir normā.

7. Ja ir elpas trūkums, pulss līdz 100 x 1 min, elpošana nepārsniedz 20 reizes minūtē un skābekļa piesātinājums ir 89-94%, varētu noīrēt skābekļa koncentratoru uz 2 nedēļām kopā ar pulsa oksimetru.  Skābekli vajadzētu elpot caur mitrinātāju (ūdens trauku), caur degunu, ar ātrumu 4-5 l min 30 min, 5-6 reizes diennaktī. Ja skābekļa piesātinājums samazinās zem augšminētiem procentiem (88%), jāsauc NMP un jārisina jautājums par hospitalizāciju. Skābekļa koncentratora izīrētājam jāprasa apliecinājums  par filtru tīrību.

8. Respiratorā vīrusa  ārstēšanas procesā vienlīdz liela nozīme ir pacienta aprūpei: a) izolācija, b) šķidrums, c) pārtika, d) pozīcijas maiņa-gulēšana uz sāniem, muguras, vēdera, e) pacienta norīvēšana pēc sviedrēšanas u.c.

_______________________________________________________________________________________________________________

Kas būtu jābūt pie katra pacienta gultas, kas ir saslimis ar Covid -19  -      Medicīnas māsa Liāna Mote.

1.      Ķermeņa termometram, labāk elektroniskais, jo parastie termometri ir grūti nokratāmi, kas varētu būt apgrūtinoši pacientam pašam izdarīt. Temperatūra jāmēra vismaz 3x dienā

2.      Papīrs un rakstāmais, lai fiksētu gan ķermeņa temperatūru, gan arī skābekļa saturāciju asinīs un pulsu, ja pacientam ir pieejams pulsoksimetrs

3.      Termoss ar siltu ūdeni vai kumelīšu, piparmētru tēju, dzērveņu, upeņu vai aveņu dzērienu, dzert līdz 2 l dienā

4.      Dabīgie vitamīni – dzērvenes, upenes svaigi saldētas, var arī kaltētas, citroni, medus

 

5.      Higiēnas priekšmeti – vienreizlietojamās salvetes, dvielis, mitrās salvetes, dezinfekcijas līdzeklis rokām, maskas, atkritumu maiss, kurā ievieto izlietotās salvetes, maskas, u.c.

Ja ir iespējams, pacientam jāguļ atsevišķi, pārējiem ģimenes locekļiem atrasties citās telpās, vai vismaz ievērot 2 m distanci.

Traukiem  jābūt individuāliem, jāmazgā karstā ūdenī +70 temp..

Ja pacientam ir svīšana, norīvēties ar mitrām salvetēm, parūpēties par sausu apģērbu un gultas veļu, veļu savākt lēnām , nespiežot pie sevis klāt, nepurināt, mazgāt +60-90 temperatūrā.

Jāatceras par telpu vēdināšanu, atverot 5-10 min logu līdz galam vaļā, vismaz no rīta pieceļoties un pirms naktsmiera.

Jānodrošina pacientam miers un klusums.

 

Aprūpētājs lieto individuālos aizsardzības līdzekļus – maskas, cimdus, mazgā rokas, dezinficē, veic mitro telpu uzkopšanu, dezinficē virsmas, rokturus, tualetes piederumus, kuriem ir pieskāries pacients.

________________________________________________________________________________________________________________________

Covid 19

 Dr. med. Viesturs Šiliņš - PULMONOLOGS

Respratorie (elpceļu) vīrusi sabiedrībai pazīstami sen. Tie ir rinovīrusi, adenovīrusi, respiratorais sincitiālais vīruss, gripa, korona vīruss.
Vīrusi, tāpat kā sabiedrība, visu laiku attīstās, kļūst izturīgāki  pret dažādām vielām, ārstēšanas metodēm.
Šobrīd zināmākās profilases metodes ir organisma rezistences spēju paaugstināšana, izvairīšanās no kontaktiem ar slimu pacientu un regulāra vīrusu “iekļuves vārtu” (deguns, mute) higiēna.

Profilakse

1.Ievērojiet distanci ar sarunu biedru - sabiedriskā vietā, darbā.

2.Nodrošiniet brīvu elpošanu caur degunu, paskalojiet deguna ejas ar vieglu hipertonisko sāls  šķīdumu, jūras ūdeni (aerosoli aptiekā).

3.Āra apstākļos var lietot rinogelu (aptiekā).

4.Mutes dobumu 2 reizes dienā skalojiet  ar dezinficējošiem šķīdumiem (piem. listerins).

5.Obligāti 2 reizes dienā mazgājiet zobu. (vīrusi ‘mīl’ ēdiena atliekas). Šī rekomendācija  īpaši nozīmīga cilvēkiem ar zobu protēzēm.

6.Turiet siltu kaklu (šalle).

7.Organizējiet ikdienas pastaigas svaigā gaisā.

8.Izvairieties no emocionālas pārslodzes, spriedzes situācijām.

9. Lietojiet sejas maskas, kā to nosaka valdības noteikumi un  atceraties par to atbildīgu utilizāciju.

10.Epidēmijas vai pandēmijas laikā nesāciet ekstrēmas norūdīšanās metodes.

 11.Dažādu respiratoro vīrusu izraisītie slimības simptomi ir līdzīgi visiem pacientiem, bet korona vīrusu izraisīta saslimšana var būtiski atšķirties pēc slimības smaguma.

Raksturīgākie simptomi: nespēks, nogurums, galvas un ķermeņa sāpes, temperatūra, svīšana, klepus, elpas trūkums u.c.

Kā smagākā komplikācija, ko radioloģiski var diagnosticēt, ir vīrusu pneimonija, kas agrāk biežāk tika novērota gripas pacientiem, pašreiz arī COVID 19 pacientiem.

Daļēji kā profilakses un ārstēšanas metode ir specifiska vakcinācija, kura pašreiz COVID 19 gadījumā nav pieejama.



 

 

 

  Antra Beķere, ārsts –alergologs, pulmonologs

Pavasaris ir gadalaiks, kad bieži vien saslimstam ar iesnām. Tās var izraisīt gan vīrusi, gan arī alergēni. Agrā pavasarī – reizēm jau marta vidū - sāk ziedēt lazda un alksnis. Šogad alksnis sāka ziedēt jau janvārī. Pacienti reizēm domā, ka ir saaukstējušies, bet īstenībā tā ir reakcija uz ziedputekšņiem. Aizdomas par ziedputekšņu izraisītām alerģijām varētu pastiprināt arī fakts, ja saaukstēšanās katru gadu notiek vienā laikā. Sezonālās alerģiskās iesnas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.Iesnas iedalās divās grupās -alerģiskas un nealerģiskas. Ir ļoti būtiski noteikt precīzu iesnu iemeslu, lai nevajadzīgi nelietotu antihistamīa līdzekļus.

Šogad vairāk uzmanības tiek pievērsts COVID-19 pandēmijai. Tomēr arī citas hroniskas slimības ir tikpat aktuālas. Tikai tagad vienmēr jāapsver situācija kad pacientam ar alerģijas simptomiem var būt arī vīrusa izraisīti elpceļu simptomi un var būt arī otrādi.  Ļoti jāuzmanās, lai nepalaistu garām koronavīrusa izraisītās elpceļu slimības.

Latvijā ir trīs ziedēšanas periodi - lapu koku ziedēšanas periods, siena zāļu un nezāļu ziedēšanas periods. Visu ziedputekšņu ziedēšanas kopējais periods ilgst aptuveni no marta līdz septembrim. Alerģijas izpausmes ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan arī gaisa piesārņojums. Pilsētās dzīvojošiem cilvēkiem alerģiskās problēmas novēro biežāk.

Biežākie polinozes simptomi ir alerģisks konjunktivīts (acu iekaisums) un rinīts (iesnas), taču smagākos gadījumos novēro arī bronhiālas astmas lēkmes un ziedputekšņu izraisītu nātreni (ādas izsitumus). Retos gadījumos ir arī paaugstināta temperatūra, kas sarežģī diagnostiku, jo alerģija tiek sajaukta ar saaukstēšanos. Ziedputekšņu alerģiju gadījumā simptomi izteiktāki būs uzturoties ārpus telpām.

 

Vīrusu infekcijas izrraisītu elpceļu saslimšanas gadījumā tomēr ir paaugstināta temperatūra. Ja ziedputekšņu alergījas gadījumā simptomi ir ilgstoši, reizēm pat mēnešiem, tad vīrusu infekcijas ilgst īsāku laiku. Ziedputekšņu alerģijas laikā simptomi izteiktāki ir ārpus telpām, vīrusu infekcijas gadījumā simptomi nemainās, reizēm pat ārpus telpām elpot ir vieglāk.

Galvenā kļūda, ko pieļauj strādājošie cilvēki (protams, izņēmums ir gadījumi, kad slimība sākas strauji un uzreiz ‘nogāž no kājām’), ir tā, ka, pat sajūtot slimības tuvošanos, viņi nenovērtē situācijas nopietnību un turpina būt aktīvi. Bet diemžēl slimības inkubācijas periods jau ir sācies, un šie cilvēki ir infekciozi, tāpēc bīstami citiem. Tieši tāpēc gripas epidēmija atkārtojas gadu no gada – slimie cilvēki nav atbildīgi un laikus sevi neizolē no sabiedrības, tādējādi novēloti uzsākot savu ārstēšanos un pakļaujot saslimšanas riskam citus.

Mitrs, vējains un auksts gadalaiks – rudens un ziema - ir brīdis, kad elpceļu vīrusu saslimšanas izpaužas visbiežāk. Respiratoro infekciju visbiežākais ir cēlonis vīrusi – tieši tāpēc 90% no akūtām respiratorām infekcijām (ARI) ir respiratoro vīrusu infekcijas (ARVI). Kopumā ir vairāk nekā 200 dažādu vīrusu, kas ierosina elpceļu sistēmas saslimšanas – proti, paragripas, respiratori-sinticiālie, rino un koronavīrusi, adenovīrusi u.c. Aizvien vairāk ir pierādījumu arī tam, ka respiratorie vīrusi ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina hronisku elpceļu slimību – astmas, hroniskas obstruktīvas elpceļu slimības - akūtus un nopietnus paasinājumus. Kā skaidrojums šai sakarībai tiek minēts fakts, ka šo hronisko slimību rezultātā cilvēka imūnās sistēmas atbilde uz vīrusu infekciju nedarbojas jeb ir ‘izjaukta’.

Ir radīta pasaulē pirmā mobilā aplikācija astmas slimniekiem latviešu valodā "Uzelpo". Aplikācija ir ne tikai viegli lietojams un efektīvs rīks slimības kontrolei un pacientu veselības uzlabošanai, bet tajā pirmo reizi pasaulē izmantoti spēļošanas elements. Aplikācijai ir divas pamatfunkcijas - atgādinošā un izglītojošā. Kad aplikācijā ievadīts medikamentu veids, lietošanas daudzums un laiks, tā izstrādā personalizētu ārstēšanas plānu. Atbilstoši tam pacients norādītājos laikos saņem atgādinājumus par zāļu lietošanu un atzīmē paveikto aplikācijā. Informācija par zāļu lietošanu tiek uzkrāta un ir ērti pārskatāma mēneša, ceturkšņa vai gada griezumā. Vienlaikus šī informācija kalpo par pamatu ārsta vizīšu plānošanai. Mobilajā aplikācijā atrodamas arī saites uz izglītojošiem un apmācību resursiem speciāli astmas slimniekiem, piemēram, par to, kā pareizi lietot inhalatoru. Par aplikāciju iespējams uzzināt vairāk Facebook lapā uzelpo.lv, kā arī interneta mājas lapā www.uzelpo.lv