Covid 19 pandēmija.

Nu jau 2 mēnešus esam dzīvojuši specifiskos apstākļos, respiratorā vīrusa Covid 19 fiziskās un psiholoģiskās ietekmes zonā. Mums ir PVO ieteikumi: pašizolēties, lietot maskas, ievērot 2 m attālumu citam no cita, bieži mazgāt un dezinfecēt rokas.

Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūts nav pārtraucis savu ikdienas darbu, tas piemērojies šiem specifiskiem apstākļiem, Veselības ministrijas normatīviem aktiem un dažādu valstu starptautiskai pieredzei. Mana pieredze, strādājot vairāk kā 45 gadus respiratorā medicīnā raisa pārdomas par šo situāciju, par ko vēlos padalīties ar Jums.

Vīrusa ieejas vārti mūsu organismā ir augšējie elpošanas ceļi, kur tas pirmo reizi sastopas ar mūsu organisma dabīgi izstrādātām aizsargsistēmām, dažādiem enzīmiem, skropstiņepitēlija darbību un citiem faktoriem, kuri veicina vīrusa apturēšanu un aizkavē tā nokļūšanu dziļajos elpceļos. Līdz ar to daudziem cilvēkiem ir viegls kakla apsārtums, sauss ,,krekšķis” un, dažiem, sistēmiska organisma aizsargreakcija – temperatūra. Manuprāt šo divu mēnešu laikā par maz ir izskanējuši tieši šis profilaktiskās terāpijas ieteikumu komplekss, proti: mutes skalošana ar dezinficējošu šķidrumu, īpaši no rīta, kad rīkles dobumā ir sakrājies pietiekoši liels apjoms gļotu un nevēlamo sīko daļiņu, ko skropstiņepitēlijs naktī ir attīrijis no dziļākiem elpceļiem, deguna skalošana ar hipertonisko šķīdumu un obligāta zobu tīrīšana vismaz 2 reizes dienā.

Reiz lasīju referātu kādā kongresā par mutes dobuma infekcijām saistībā ar dziļo elpceļu slimībām, tur atspoguļoju pasaules pētījumus tieši saistībā ar vecāko paaudzi, kurai bieži, arī mūsu valstī, ir zobu protēzes, kuras ir nozīmīgākās nelabvēlīgas infekciju vides nodrošināsanai.

Daudz runāts un bijuši strīdi par netradicionālās medicīnas nozīmi šīs situācijas kontekstā. Pirmajā un otrajā savā profesionālās karjeras desmitgadē izmēģināju gan fitoterapiju, gan elektroakupunktūru, gan osteorefleksiju, gan homeopātiju, kā arī  klimatterapiju, bet nonācu pie secinājuma, ka dzīvojot mūsu sociāli ekonomiskos apstākļos primāra ir klasiskā medicīna. Tomēr nekad neesmu noliedzis vai diskriditējis  netradicionālās ārstēšanas metodes. To nozīme izpaužas pie hroniskām slimibām un stāvokļiem. Tās, manuprāt,  kā palīgmetodes  var palīdzēt gan organisma nespecifiko aizsargspēju paaugstināšanā, gan organisma labsajūtu veicināšanai (vingrošana, masāža,sauļošanās u.c.), gan psiholoģiskā stāvokļa stabilizēšanai (uz klasiskās terāpijas fona). Respiratoriem vīrusiem mūsu klimatiskos apstākļos vienmēr ir bijis sezonāls raksturs.  Tāpēc es atbalstu vecu veco metodi – ultravioleto staru izmantošanu telpu dezinfekcijai, ko šobrīd īpaši iesaka norvēģu kolēģi un ko Latvijas radio teica prof. Baiba Rozentāle: ,,Nāks saulīte un ļoti daudz problēmas pozitīvi atrisinās šīs pandēmijas kontekstā”.

Pēdējo 2 mēnešu laikā, divas trešdaļas no konsultētiem pacientiem bija   vidējās paaudzes cilvēki, kuri bija apmulsuši, nobijušies un depresīvi no ikdienā saņemtās informācijas par mirstības rādītājiem,  laboratoriski konstatētiem izmeklēšanas rezultātiem bez slimibas simptomiem u.c.  Esošā situācija pasaules kontekstā ir jauna un tā īsti neviens pašreiz nevar pamatot savu darbību , ieteikumus un ārstēšanu kā uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu. Prakse un intuīcija spēlē galveno lomu. Šeit man gribas pieminēt profesori Ludmillu Vīksnu, kura kādā radio raidījumā teica: ,,..arī Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs.” Mūsu organizatori ir pietiekoši strauji apturējuši vīrusu izplatību, cik tas iespējams. Mirstība ar Corona vīrusu ir bijusi daudz biežāka kā no Corona vīrusa. Ik dienas literatūrā parādās viedokļi par slimības klīnisko gaitu,  smaguma pakāpēm, vīrusa nēsātājiem un it kā vienīgo, pilnīgi drošo ārstēšanu ar vakcīnu. Nākotnes pētījumi parādīs kāpēc ir tik būtiskas atšķirības slimības gaitai dažādās pasaules valstīs, klīnikās, statistikas dati  mirstības radītajos, diagnozes un blakus diagnozes kurām biežāk pievienojies Covid 19 un galu galā, varbūt varēs redzēt, ka tie pacienti, kuri lieto konkrētas medikamentu grupas bijuši mazāk pakļauti vīrusa iedarbībai. Līdz ar to var tikai spekulēt vai Covid dažādās pasaules daļās ir viens un tas pats, vai visi pasaules iedzīvotāji var cerēt, ka Covid  vakcīna darbosies tikpat veiksmīgi kā baku, difterijas vai ērču encefalīta vakcīnas.

  Antra Beķere, ārsts –alergologs, pulmonologs

Pavasaris ir gadalaiks, kad bieži vien saslimstam ar iesnām. Tās var izraisīt gan vīrusi, gan arī alergēni. Agrā pavasarī – reizēm jau marta vidū - sāk ziedēt lazda un alksnis. Šogad alksnis sāka ziedēt jau janvārī. Pacienti reizēm domā, ka ir saaukstējušies, bet īstenībā tā ir reakcija uz ziedputekšņiem. Aizdomas par ziedputekšņu izraisītām alerģijām varētu pastiprināt arī fakts, ja saaukstēšanās katru gadu notiek vienā laikā. Sezonālās alerģiskās iesnas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.Iesnas iedalās divās grupās -alerģiskas un nealerģiskas. Ir ļoti būtiski noteikt precīzu iesnu iemeslu, lai nevajadzīgi nelietotu antihistamīa līdzekļus.

Šogad vairāk uzmanības tiek pievērsts COVID-19 pandēmijai. Tomēr arī citas hroniskas slimības ir tikpat aktuālas. Tikai tagad vienmēr jāapsver situācija kad pacientam ar alerģijas simptomiem var būt arī vīrusa izraisīti elpceļu simptomi un var būt arī otrādi.  Ļoti jāuzmanās, lai nepalaistu garām koronavīrusa izraisītās elpceļu slimības.

Latvijā ir trīs ziedēšanas periodi - lapu koku ziedēšanas periods, siena zāļu un nezāļu ziedēšanas periods. Visu ziedputekšņu ziedēšanas kopējais periods ilgst aptuveni no marta līdz septembrim. Alerģijas izpausmes ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan arī gaisa piesārņojums. Pilsētās dzīvojošiem cilvēkiem alerģiskās problēmas novēro biežāk.

Biežākie polinozes simptomi ir alerģisks konjunktivīts (acu iekaisums) un rinīts (iesnas), taču smagākos gadījumos novēro arī bronhiālas astmas lēkmes un ziedputekšņu izraisītu nātreni (ādas izsitumus). Retos gadījumos ir arī paaugstināta temperatūra, kas sarežģī diagnostiku, jo alerģija tiek sajaukta ar saaukstēšanos. Ziedputekšņu alerģiju gadījumā simptomi izteiktāki būs uzturoties ārpus telpām.

 

Vīrusu infekcijas izrraisītu elpceļu saslimšanas gadījumā tomēr ir paaugstināta temperatūra. Ja ziedputekšņu alergījas gadījumā simptomi ir ilgstoši, reizēm pat mēnešiem, tad vīrusu infekcijas ilgst īsāku laiku. Ziedputekšņu alerģijas laikā simptomi izteiktāki ir ārpus telpām, vīrusu infekcijas gadījumā simptomi nemainās, reizēm pat ārpus telpām elpot ir vieglāk.

Galvenā kļūda, ko pieļauj strādājošie cilvēki (protams, izņēmums ir gadījumi, kad slimība sākas strauji un uzreiz ‘nogāž no kājām’), ir tā, ka, pat sajūtot slimības tuvošanos, viņi nenovērtē situācijas nopietnību un turpina būt aktīvi. Bet diemžēl slimības inkubācijas periods jau ir sācies, un šie cilvēki ir infekciozi, tāpēc bīstami citiem. Tieši tāpēc gripas epidēmija atkārtojas gadu no gada – slimie cilvēki nav atbildīgi un laikus sevi neizolē no sabiedrības, tādējādi novēloti uzsākot savu ārstēšanos un pakļaujot saslimšanas riskam citus.

Mitrs, vējains un auksts gadalaiks – rudens un ziema - ir brīdis, kad elpceļu vīrusu saslimšanas izpaužas visbiežāk. Respiratoro infekciju visbiežākais ir cēlonis vīrusi – tieši tāpēc 90% no akūtām respiratorām infekcijām (ARI) ir respiratoro vīrusu infekcijas (ARVI). Kopumā ir vairāk nekā 200 dažādu vīrusu, kas ierosina elpceļu sistēmas saslimšanas – proti, paragripas, respiratori-sinticiālie, rino un koronavīrusi, adenovīrusi u.c. Aizvien vairāk ir pierādījumu arī tam, ka respiratorie vīrusi ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina hronisku elpceļu slimību – astmas, hroniskas obstruktīvas elpceļu slimības - akūtus un nopietnus paasinājumus. Kā skaidrojums šai sakarībai tiek minēts fakts, ka šo hronisko slimību rezultātā cilvēka imūnās sistēmas atbilde uz vīrusu infekciju nedarbojas jeb ir ‘izjaukta’.

Ir radīta pasaulē pirmā mobilā aplikācija astmas slimniekiem latviešu valodā "Uzelpo". Aplikācija ir ne tikai viegli lietojams un efektīvs rīks slimības kontrolei un pacientu veselības uzlabošanai, bet tajā pirmo reizi pasaulē izmantoti spēļošanas elements. Aplikācijai ir divas pamatfunkcijas - atgādinošā un izglītojošā. Kad aplikācijā ievadīts medikamentu veids, lietošanas daudzums un laiks, tā izstrādā personalizētu ārstēšanas plānu. Atbilstoši tam pacients norādītājos laikos saņem atgādinājumus par zāļu lietošanu un atzīmē paveikto aplikācijā. Informācija par zāļu lietošanu tiek uzkrāta un ir ērti pārskatāma mēneša, ceturkšņa vai gada griezumā. Vienlaikus šī informācija kalpo par pamatu ārsta vizīšu plānošanai. Mobilajā aplikācijā atrodamas arī saites uz izglītojošiem un apmācību resursiem speciāli astmas slimniekiem, piemēram, par to, kā pareizi lietot inhalatoru. Par aplikāciju iespējams uzzināt vairāk Facebook lapā uzelpo.lv, kā arī interneta mājas lapā www.uzelpo.lv